Jūrmala – lielākais kūrorts Baltijas valstīs, jau kopš 19. gs. vilina kūrviesus ar savu 32 km garo balto smilšu pludmali Rīgas jūras līča piekrastē. Jūrmalas dienvidu robeža ir Lielupe, kura, tekot paralēli Rīgas jūras līcim, pilsētas teritorijā ietek Rīgas jūras līcī. Tādejādi Jūrmala atrodas uz šauras pussalas starp jūru un upi, kuras šaurākā vieta ir tikai 320 m plata.

Vēl 19. gs. sākumā piekrastē atradās nelieli zvejnieku ciemi. Bet skaistā daba, priežu meži, svaigais gaiss, baltā smilšu pludmale, peldes jūrā, mērenais klimats, kā ari minerālavoti pamazām ļauj piekrastes zonai veidoties par kūrortu.

Jau 19 gs. starp Rīgu un Dubultiem kursē tvaikonis, turīgos rīdziniekus nogādājot pie jūras. 1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija, cauri visai Rīgas Jūrmalai, Slokai un Ķemeriem, līdz ar to arvien vairāk rīdzinieku izmanto iespēju atbraukt uz Jūrmalu.

Jūrmalas pilsēta tagadējās robežās dibināta 1959. gadā, apvienojot vienā pilsētā Rīgas Jūrmalas rajonus, rūpniecības pilsētu Sloku un senām kūrortoloģijas tradīcijām bagāto Ķemeru pilsētu, par kuras kūrorta dibināšanas gadu uzskata 1838.g., kad atklāta pirmā kūrmāja Ķemeros. Jūrmalas pilsētas teritorijā atrodas 14 dzelzceļa stacijas. Jūrmalā ir tikai divi rajoni cauri kuriem nekursē vilciens – Kauguri un Jaunķemeri.
Priedaine – Braucot vilcienā no Rīgas puses, tikai 14 km no galvaspilsētas, Jūs nokļūsiet pirmajā Jūrmalas rajonā – Priedaine. Priedaine ir vienīgais Jūrmalas rajons, kurš atrodas Lieupes labajā krastā. Priedainē atrodas viena no

suvenīri

augstākajām Jūrmalas kāpām – Baltā kāpa, kuras skaistumu vislabāk baudīt no upes puses, piemēram, ceļojot ar kuģiti, kurš

Jūrmalas karte

no Rīgas uz Majoriem un atpakaļ kursē katru dienu visu sezonu.

Lielupe – viens no klusākajiem Jūrmalas rajoniem, ar skaistām 20 gs. 20-30. gados celtām villām. Lielupē atrodas Nacionālais Tenisa centrs, Jūrmalas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs un Raga kāpas pastaigu taka.

Bulduri – senākais minētais Rīgas Jūrmalas rajons, kurā 16 gs. upes krastā tiek celta Bulduru muiža.1910. gadā muižas teritorijā atklāj pirmo Latvijā dārzkopības skolu, kura darbojas arī šobrīd. Skolas teritorijā atrodas skaisti iekopts parks, kurš slavens ar krāšņajiem rododendriem un puķu dobēm.

Dubulti – šodien ir pilsētas administratīvais centrs, kurā atrodas Jūrmalas pilsētas dome, policija, poliklīnika, pasts, vairākas bankas un citas iestādes, kā ari Aspazijas muzejs. Dubulti ir arī senākā kūrorta zona Rīgas Jūrmalā. Pirmie peldviesi no Rīgas šurp devušies 1810. gadā.

Jaundubulti – šajā pilsētas rajonā atrodas pilsētas bibliotēka, kuras telpās tiek piedāvāti bezmaksas Interneta pakalpojumi.

Pumpuri – kā atpūtas zona sāk veidoties 19. gs vidū, kad šajā rajonā valdošais miers un klusums vilina bagātos vācu kūrviesus. Par Pumpuru prestižu liecina kaut vai tas, ka vēl līdz I Pasaules karam tieši šeit bija visaugstākās īres maksas.

Melluži – tāpat kā nākamais rajons Asari, kādreiz saucās Karlsbāde. Bet daudziem šie rajoni saistās ar zemeņu garšu un smaržu. Vēl 19. gs. zemeņu stādus šurp atveda no Francijas un jau 19.gs beigās katrā dārzā no jūras līdz pat upei audzēja zemenes. Šos rajonus kā vietējie, tā iebraucēji dēvēja par zemeņu laukiem. Ne velti 20 gs. sākumā Rīgas Jūrmalas zemenes bija lielā cieņā Krievijas cara galdā. Atbrauciet nogaršot! Mellužos atrodas brīvdabas estrāde, kurā vasaras sezonā notiek dažādi pasākumi.

Vaivari – pirmo reizi minēti 1938. gadā, kad dzelzceļa stacija Asari II tika pārdēvēta par Vaivariem. Vaivari ir pēdējais kādreizējās Rīgas Jūrmalas rajons.

Sloka – nosaukums pirmo reizi minēts 1255. gadā. Sloka kā rūpniecības pilsēta attīstās 19. gs. otrajā pusē, kad tiek dibināta Slokas papīra fabrika, darbojas dzirnavas, tiek atklāta dzelzceļa līnija, notiek gadatirgi.

Kūdra – pirmais no Jūrmalas rajoniem kurš pilnībā ietilpst Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, kurš dibināts 1997. gadā.

Ķemeri – kūrortpisēta dibināta 1838. gada, kad atklāja pirmo vannu iestādi un izveidoja Kemeru mežparku, bet jau kopš 16. gs.cilvēki izmantoja minerālūdeņu un dūņu ārstniecisko spēku. Šobrīd Ķemeru Nacionālā parka adminisrtācija organizē dažādus pasākumus, kā arī piedāvā pastaigas pa ĶNP gidu pavadībā.

Kauguri – kādreizējais zvejniekciems, kuru 1959. gadā pievienoja Jūrmalai. Šobrīd puse pamatiedzīvotāju dzīvo šajā Jūrmalas rajonā.

Jaunķemeri –  līdzīgi kā Kaugurciems, iekļauti Jūrmalas teritorijā 1959. gadā. Jaunķemerus varam saukt par Jūrmalas kūrortoloģijas rajonu, jo tieši šeit atrodas divas no Jūrmalas dziednīcām – sanatorija „Jaunķemeri’ un „Dzintarkrasts”.